Baltijas jūras dzintars jau kopš senatnes ir viens no Latvijas simboliem. Bija jāpaiet vairāk nekā 40 miljoniem gadu, lai dzintars kļūtu arī ēdams. To izgudrojusi Karīna Šišlo, kurai līdz šim neesot bijusi nekāda saistība ar pārtikas ražošanu, tā vēstīja LNT raidījums „Top10”.
Ēdamā dzintara idejas autore Karīna Šišlo ikdienā vada Mazās Ģildes teātra studiju „Vinnijs”. Tieši darbs ar bērniem ir tas, kas ļauj vaļu fantāzijas lidojumam, un tā rodas visneparastākās idejas.
Līdz šim vēl pasaulē nevienam nebija ienākusi prātā ideja radīt saldo, tas ir, ēdamo dzintaru. No skata tas patiešām ir kā īsts. stāstīja: „Es skatījos uz īstu dzintara gabaliņu, es to pētīju, un vienā brīdī ienāca prātā – kā tas garšotu, ja būtu ēdams?” No idejas līdz realizācijai esot pagājuši divi gadi. Par birokrātiskiem šķēršļiem Karīna nesūdzas, jo šī ideja pat ierēdņiem likusi atplaukt smaidā un visur radusi atsaucību. Pirmie eksperimenti notikuši pašas virtuvē. Karīna no dabiskām Latvijā ražotām sulām, iesala, cidoniju un dzērveņu sukādēm panākusi baudāmu rezultātu: bez E vielām un garšas pastiprinātājiem, jo dzintaram tas nepiestāvētu. „Lai būtu arī tā garša, mēs centāmies atrast to tādu, kur būtu tāda garšu buķete, kas atgādinātu laukus, pļavu, saulainu bērnību, nu, kaut ko gribējās, lai būtu tāda laba sajūta,” atzina Karīna.
Pirmā atzinība par saldo dzintaru nākusi no radinieku bērnu puses. „Tas bija tā: bērns pienāca, paņēma, attaisīja, iebāza mutē un nejautāja, vai tas ir ēdams vai ne. Un tad mēs sapratām, ka ir!” sacīja idejas autore. Saldo dzintaru nu jau paspējis novērtēt arī pavārmākslas meistars Mārtiņš Rītiņš, kurš sākumā to pat nav varējis atšķirt no īstā dzintara. Rītiņš raidījumam norādīja: „Tad, kad es to ieraudzīju, es sāku domāt, kā es to varētu izmantot. Esmu tagad pie daudziem saldiem ēdieniem to izmantojis. Viens bija - mēs uztaisījām dzintara torti, tādu brīnumu neviens nebija redzējis!”
Saldais dzintars kā neparasts suvenīrs nu jau iekļauts nacionālās aviokompānijas „airBaltic” iepirkšanās katalogā, vēstīja „Top10”. Notiek arī sarunas par tā iekļaušanu „Live Riga” oficiālo suvenīru klāstā. Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča pauda viedokli: „Latvija noteikti ir interesanta ar saviem rokdarbiem un dzintaru, un ja ir ne tikai īstais dzintars un arī dzintara krelles, bet arī kaut kas tāds, ko var aizvest kā našķi bērniem un saviem kolēģiem, tad tā ideja dzīvos.”
Ēdamā dzintara ideja neesot vienīgā, ko radījusi Karīna. Ir arī galda spēle „Varoņceļš”, kas arī bērniem māca kļūt par varoņiem, tāpat arī slavenā hokeja fanu cepure ar Lāčplēša ausīm. Toreiz gan nācies pacīnīties par autortiesībām ar lielveikalu tīklu, kas beigās tomēr atzinis viņas tiesības.
Lai nerastos līdzīgi starpgadījumi, saldais dzintars jau ir starptautiski patentēts. „Es ļoti gribētu, lai šī lietiņa nes vēl tālāk kādam iedvesmu izdomāt kaut ko interesantu. Nu, teiksim, viņš paņem šo dzintariņu, apsēžas, viņam ir laiks, viņam kūst dzintars mutē, un tad viņam pēkšņi atnāk lielā ideja. Vai tas nebūtu jauki?!” sacīja Karīna.
Ēdamā dzintara idejas autore Karīna Šišlo ikdienā vada Mazās Ģildes teātra studiju „Vinnijs”. Tieši darbs ar bērniem ir tas, kas ļauj vaļu fantāzijas lidojumam, un tā rodas visneparastākās idejas.
Divu gadu laikā realizē ideju
Līdz šim vēl pasaulē nevienam nebija ienākusi prātā ideja radīt saldo, tas ir, ēdamo dzintaru. No skata tas patiešām ir kā īsts. stāstīja: „Es skatījos uz īstu dzintara gabaliņu, es to pētīju, un vienā brīdī ienāca prātā – kā tas garšotu, ja būtu ēdams?” No idejas līdz realizācijai esot pagājuši divi gadi. Par birokrātiskiem šķēršļiem Karīna nesūdzas, jo šī ideja pat ierēdņiem likusi atplaukt smaidā un visur radusi atsaucību. Pirmie eksperimenti notikuši pašas virtuvē. Karīna no dabiskām Latvijā ražotām sulām, iesala, cidoniju un dzērveņu sukādēm panākusi baudāmu rezultātu: bez E vielām un garšas pastiprinātājiem, jo dzintaram tas nepiestāvētu. „Lai būtu arī tā garša, mēs centāmies atrast to tādu, kur būtu tāda garšu buķete, kas atgādinātu laukus, pļavu, saulainu bērnību, nu, kaut ko gribējās, lai būtu tāda laba sajūta,” atzina Karīna.
Bērni atzīst par labu esam
Pirmā atzinība par saldo dzintaru nākusi no radinieku bērnu puses. „Tas bija tā: bērns pienāca, paņēma, attaisīja, iebāza mutē un nejautāja, vai tas ir ēdams vai ne. Un tad mēs sapratām, ka ir!” sacīja idejas autore. Saldo dzintaru nu jau paspējis novērtēt arī pavārmākslas meistars Mārtiņš Rītiņš, kurš sākumā to pat nav varējis atšķirt no īstā dzintara. Rītiņš raidījumam norādīja: „Tad, kad es to ieraudzīju, es sāku domāt, kā es to varētu izmantot. Esmu tagad pie daudziem saldiem ēdieniem to izmantojis. Viens bija - mēs uztaisījām dzintara torti, tādu brīnumu neviens nebija redzējis!”
Saldo dzintaru iekļauj suvenīru klāstā
Saldais dzintars kā neparasts suvenīrs nu jau iekļauts nacionālās aviokompānijas „airBaltic” iepirkšanās katalogā, vēstīja „Top10”. Notiek arī sarunas par tā iekļaušanu „Live Riga” oficiālo suvenīru klāstā. Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča pauda viedokli: „Latvija noteikti ir interesanta ar saviem rokdarbiem un dzintaru, un ja ir ne tikai īstais dzintars un arī dzintara krelles, bet arī kaut kas tāds, ko var aizvest kā našķi bērniem un saviem kolēģiem, tad tā ideja dzīvos.”
Patentē ideju
Ēdamā dzintara ideja neesot vienīgā, ko radījusi Karīna. Ir arī galda spēle „Varoņceļš”, kas arī bērniem māca kļūt par varoņiem, tāpat arī slavenā hokeja fanu cepure ar Lāčplēša ausīm. Toreiz gan nācies pacīnīties par autortiesībām ar lielveikalu tīklu, kas beigās tomēr atzinis viņas tiesības.
Lai nerastos līdzīgi starpgadījumi, saldais dzintars jau ir starptautiski patentēts. „Es ļoti gribētu, lai šī lietiņa nes vēl tālāk kādam iedvesmu izdomāt kaut ko interesantu. Nu, teiksim, viņš paņem šo dzintariņu, apsēžas, viņam ir laiks, viņam kūst dzintars mutē, un tad viņam pēkšņi atnāk lielā ideja. Vai tas nebūtu jauki?!” sacīja Karīna.